No 29.septembra līdz 1.oktobrim Ķīnā, Sičuaņas provinces centrā Čendu (Chengdu) notika septītais “Slow Food International” kongress, kurā piedalīties bija uzaicināta arī biedrība “Slow Food Straupe”.
Kongress pulcēja 400 delegātus no 90 valstīm. Tā atklāšanas ceremoniju translēja Ķīnas televīzija, kas liecina par to, cik svarīgu nozīmi šim pasākumam piešķīra pati Ķīnas valsts. Biedrībai “Slow Food Straupe” bija tas gods pārstāvēt Latviju un kā vienīgajai pārstāvei no Baltijas valstīm ienest Latvijas karogu, tā ļaujot plašā starptautiskā pasākumā izskanēt Latvijas vārdam.
Zīmīgi un simboliski, ka kongress notika tieši Ķīnā – valstī, kas par savu ekonomisko izaugsmi un mērķtiecīgo urbanizāciju pēdējo piecdesmit gadu laikā samaksājusi augstu cenu – dabas resursu noplicināšanu.
Kongresam Čendu tika uzstādīti augsti mērķi, lai meklētu risinājumus, kas šodien ir aktuāli visiem planētas iedzīvotājiem. Uzsvars tika likts uz klimata pārmaiņu mazināšanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Lai no vārdiem nonāktu pie reāliem darbiem, par kongresa moto “Slow Food” organizācija izvirzīja pavisam vienkāršu un visiem saprotamu lozungu MENU FOR CHANGE.
“Slow Food International” aicinājums visiem mums – Maini savus ēšanas paradumus. Ēd vietējo!
Mainot savus ēšanas paradumus, mēs ikviens varam dot savu mazo ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Mēs varam ēst pārtiku, kas iegādāta pie mūsu pašu zemniekiem, un nepirkt tādu, kas mērojusi ceļu vairāku tūkstošu kilometru garumā. Mēs varam neēst gaļu trīs reizes dienā, bet iztikt ar vienu, kvalitatīvi audzētas gaļas maltīti. Ja izvēlamies vietējo pārtiku, ko saražojuši mūsu zemnieki, mēs samazinām piesārņojumu un arī atbalstām vietējo ekonomiku.
Reizē ar šiem globālajiem uzdevumiem, kongress risināja arī asociācijas darbības jautājumus – statūtu maiņu, padomes un “Slow Food” prezidenta vēlēšanas. Par “Slow Food” prezidentu atkal tika ievēlēts tās dibinātājs Karlo Petrīni. Lai labāk saprastu, kā asociācijai efektīvāk strādāt un lai tā uzklausītu katras valsts pārstāvju domas un idejas, viena diena tika atvēlēta darbam grupās, kas tiešām bija ļoti auglīga un reizē interesantu domu apmaiņa.
Ārpus kongresa sienām Ķīna pārsteidza ar daudzām lietām – ļoti lielu viesmīlību, ar draudzīgiem un reizē ziņkārīgiem iedzīvotājiem, ar žilbinošu tīrību šajā 12 miljonu iedzīvotāju pilsētā un cilvēku prasmi sadzīvot šo miljonu starpā. Čendu ir slavena ar savu lielo pandu zinātnisko pētniecības centru, kurš atvērts apmeklētājiem un ir interesants gan lieliem, gan maziem. Milzīgo debesskrāpju vidū mieru var rast kādā no daudzajiem parkiem vai, ieejot Vuhou (Wuhou) templī, uz mirkli apstādināt laika tecējumu.
Čendu apkārtnē Lešanā (Leshan) iespējams apskatīt pasaulē lielāko, klintī izcirsto Budas skulptūru vai Qingyang kalnājā izstaigāt neskaitāmus tempļus ar bezgala skaistiem nosaukumiem – Uzlecošās Saules templis vai Atnākošā Mākoņa templis.
Un, protams, pārsteidz arī Sičuaņas virtuve, kas slavena ar savām bagātajām kulinārajām tradīcijām, tik bagātām, ka kāda drosmīga rietumu rakstniece izdevusi jau septiņas pavārgrāmatas, ka slavē šīs provinces gastronomisko mantojumu.
Eiropiešus noteikti pārsteigs automašīnu braukšanas stils – jebkurš četru joslu auto plūsmā pēkšņi var iedomāties no kreisās joslas nogriezties pa labi, un tas viss notiks ar tik intensīvu auto taures pielietojumu, ka, taksī braucot, viens no klienta tiesību punktiem skan: klientam ir tiesības neklausīties takša vadītāja taurēšanā. Pārsteidz skūteru visatļautība – tie var atļauties braukt pie sarkanās signālgaismas, pretējā virzienā, pa gājēju celiņiem un tieši virsū gājējiem, bet gandrīz nekad nebrauc tiem paredzētās joslās. Ja kājāmgājējs nav bruņojies ar stipru nervu sistēmu, tad arī ielas šķērsošana tam paredzētās vietās – gājēju pārejās – var izrādīties gana smags pārbaudījums. Toties jebkura kundzīte no garām braucoša autobusa pavērs savu bezzobaino mutīti draudzīgā smaidā, pamās ar rociņu, un, ja vien māsi pretim, jutīsies bezgala aizkustināta un aplaimota.
Pārsteigums bija arī atkritumu urnas – pat mazākā no tām paredzēta atkritumu šķirošanai pārstrādājamiem un nepārstrādājamiem atkritumiem.
Pārsteigumu daudz, ja vien esi saglabājis spēju brīnīties un priecāties par tev nezināmu dzīvi svešā vietā!
Kongresā piedalījās un biedrību “Slow Food Straupe” pārstāvēja biedrības valdes priekšsēdētāja Astrīde Rozīte